Diretor Servisu Agrikultura Munisipál
Marcelino Mendonça Pereira
Contacto:
77817601
DIPLOMA-MINISTERIAL-No-85-2023
Seksaun XIV
Departamentu Munisípiu Agrikultura nian
Artigu 41.º.
Misaun
Servisu Agrikultura Munisipál maka servisu Autoridade Munisipál nian ne’ebé, ho orientasaun husi Prezidente Autoridade Munisipál, iha misaun atu asegura aplikasaun lejislasaun no ezekusaun polítika públika no programa governu nian iha to’os husi agrikultura, pekuária, veterinária, floresta no agríkola hidráulika.
Artigu 42.º.
Tarefas Sira
Servisu Munisípiu Agrikultura nia knaar mak hanesan:
a) Halibur no estuda informasaun ne’ebé presiza hodi formula proposta kona-ba planu kona-ba utilizasaun rekursu bee nian ba efeitu agríkola;
b) Formula no aprezenta ba Prezidente Autoridade Munisipál proposta ida kona-ba Planu ba Utilizasaun Rekursu Hídriku ba Objetivu Agríkola;
c) Propoin ba Prezidente Autoridade Munisipál abertura prosedimentu aprovizionamentu nian ba ezekusaun obra sira no fornesimentu sasán ne’ebé nesesáriu ba konstrusaun, manutensaun, ka hadi’a sistema irigasaun ba ai-horis agríkola sira;
d) Kolabora ho Servisu Aprovizionamentu Munisipál atu prepara espesifikasaun téknika ne’ebé tenke inklui iha dokumentu prosedimentu aprovizionamentu nian ba adjudikasaun kontratu públiku sira ba ezekusaun obra sira ka ba fornesimentu sasán sira ba konstrusaun, manutensaun, ka hadi’a husi sistema irigasaun ba ai-horis agríkola sira;
e) Halo inspesaun periódika ba funsionamentu sistema irigasaun ba ai-horis agríkola sira;
f) Kria no mantein rejistu atualizadu kona-ba propriedade rurál sira ne’ebé Estadu mak na’in ho uzu agríkola ka floresta;
g) Promove atribuisaun ofisiál ba bens imóveis Estadu nian, ho uzu agríkola ka floresta nian, ba kriasaun no operasaun husi viveiru sira husi agríkola ka espésie floresta nian;
h) Promove afetasaun ba immovél Estado, ho aptidaun Agrikultura, ba cultivo agrikultura, nomeadamente ba kultura balu ne’ebé Ministru ne’ebé responsable ba setór agrikultura nian tuir hatoo;
i) Kolabora ho Ministériu responsável ba servisu estensaun agríkola hodi estabelese planu atividade ba servisu estensaun agríkola ezistente iha munisípiu;
j) Formula proposta atualizasaun planu atividade ba servisu estensaun agríkola no aprezenta ba Prezidente Autoridade Munisipál;
k) Prepara no submete ba Prezidente Autoridade Munisipál relatóriu implementasaun kona-ba planu atividade ba servisu estensaun agríkola;
l) Hala’o asaun jestaun hotu-hotu ne’ebé presiza hodi proteje no maximiza rentabilidade ba floresta Estadu nian ne’ebé eziste iha munisípiu nia laran;
m) Promove atribuisaun ofisiál bein imóvel Estadu nian ne’ebé apropriadu ba fins florestas ba reflorestasaun;
n) Asegura hamoos ai-laran Estadu nian no promove hamoos ai-laran privadu nian, partikularmente sira-ne’ebé lokaliza besik sentru populasaun sira.
o) Apoiu, liuhosi fornesimentu informasaun téknika no jurídika, kriasaun asosiasaun agrikultór sira, asosiasaun na’in ba ai-laran, asosiasaun produtór pekuária sira, no asosiasaun dezenvolvimentu rurál, no apoiu sira nia atividade sira;
p) Organiza no mantein rejistu atualizadu kona-ba asosiasaun na’in ba ai-laran, asosiasaun produtór pekuária, no asosiasaun dezenvolvimentu rurál;
q) Hala’o estudu viabilidade ekonómika ba estabelesimentu sentru produsaun pekuária no identifika parte potensiál sira ne’ebé iha interese atu halo investimentu privadu hodi implementa sira;
r) Organiza no mantein inventáriu atualizadu ba pekuária iha munisípiu;
s) Simu no rejista aplikasaun sira ba emisaun kartaun identifikasaun animál no kartaun identifikasaun grupu ne’ebé bele hasai no prepara proposta ba desizaun ida hosi Prezidente Autoridade Munisipál kona-ba hirak-ne’e;
t) Ajenda no hala’o inspesaun ba bazar pekuária sira no hahú no investiga prosesu ofensa administrativa sira ba violasaun sira ba identifikasaun animál, rejistu no rejime movimentu;
u) Identifika poténsial interessadu iha halo investimentu pribadu iha setór agro-indústria munisipiu, apoiu hodi desenvolve projetu sira ne’ebé Hakarak atu halo husi investimentu priva iha setór agro-indústrial no kolabora ho Servisu Munisipal hanesan Obras Públicas no Trasporte hodi hazuk atu identifika investimentu públiku husi setór infraestruturas hodi konretiza no viabiliza projetu investimentu iha setór agro-indústrial.
v) Hala’o knaar sira seluk iha domíniu agrikultura, pekuária, medisina veterinária, floresta, no hidráulika agríkola ne’ebé nesesáriu ba hala’o responsabilidade sira Autoridade Munisipál nian, ne’ebé autoridade superiór ida fó ba nia no ne’ebé la’ós responsabilidade hosi órgaun seluk ka servisu Autor Munisipál nian.
Artigu 43.º
Departamentu
1. Servisu Agrikultura Munisipál kompostu husi:
a) A Departamentu Programa no Estensaun Agríkola nian, responsável atu hala’o aktu sira no prosesa prosedimentu administrativu sira ne’ebé nesesáriu hodi hala’o knaar sira ne’ebé prevee iha pontu a), b), c), d), e), f), g), h),i), j), k), l), m), n), o), p), q), u), no v) hosi artigu anteriór;
b) Departamentu Pekuária ida, responsável atu hala’o aktu sira no prosesa prosedimentu administrativu sira ne’ebé presiza atu hala’o knaar sira ne’ebé prevee iha artigu anteriór nia artigu r), s), t), no v).
2. Departamentu sira-ne’ebé prevee ona iha númeru anteriór xefia hosi Xefe Departamentu sira, ne’ebé hetan nomeasaun tuir arranju destakamentu, tuir termu Dekretu-Lei No. 3/2016 loron 16 fulan-Marsu nian.