𝐌𝐚𝐧𝐚𝐭𝐮𝐭𝐮, 𝟑𝟎 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisípiu (PAM) Díli, Sr. Francisco dos Santos, partisipa iha Serimónia Komemorasaun loron konsulta Popular ba dala 27, ho tema “LORI ESPERANSA BA MUNDU”, ne’ebé realiza iha Munisípiu Manatutu.
Entertantu atividade Komemorasaun loron konsulta Popular ba dala 27 ne’e mos, iha marsa Saudável ne’ebe hahu husi Ponte Manatutu to’o iha fatin serimónia Obrato.
Marsa Saudável ne’e iha objetivu atu promove estilu moris saudável, atividade fizika no konsiensializasaun públika kona-ba importánsia saúde, liuliu liuhosi partisipasaun direta hosi komunidade iha atividade desportiva no rekreativa.
Loron Konsulta Popular ne’ebé hala’o iha 30 Agostu 1999 sai nu’udar momentu istóriku, ne’ebé importante ba povu Timor-Leste, tanba rezultadu hosi prosesu ne’e lori ba faze importante ida iha luta povu Timor-Leste ba autodeterminasaun no restaurasaun independénsia.
Atividade ne’e remata ho atribuisaun prémiu ba manán nain liu husi door prize.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)











𝐏𝐀𝐌 𝐃Í𝐋𝐈 𝐇𝐀𝐋𝐎 𝐄𝐍𝐒𝐄𝐑𝐀𝐌𝐄𝐍𝐓𝐔 𝐅𝐎𝐑𝐌𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐉𝐄𝐒𝐓𝐀𝐔𝐍 𝐀𝐃𝐌𝐈𝐍𝐈𝐒𝐓𝐑𝐀𝐓𝐈𝐕𝐔 𝐍𝐎 𝐀𝐑𝐐𝐔𝐈𝐕𝐔 𝐁𝐀 𝐅𝐔𝐍𝐒𝐈𝐎𝐍Á𝐑𝐈𝐔 𝐀𝐌𝐃
𝐌𝐚𝐧𝐚𝐭𝐮𝐭𝐮, 𝟐𝟖 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisípiu Díli (PAM), Sr. Francisco dos Santos, halo enseramentu ba atividade formasaun kona-ba Jestaun Administrativu no Arquivu, ne’ebé destina ba funsionáriu Autoridade Munisípiu Díli (AMD).
Formasaun ne’e realiza ho objetivu atu hasa’e koñesimentu, kapasidade no profisionalizmu funsionáriu sira, liuliu iha área jestaun administrativu, dokumentasaun no arquivu institusionál.
Durante atividade formasaun, partisipante sira hetan oportunidade atu aprofunda sira-nia kompriensaun kona-ba prinsípiu no prosedimentu jestaun administrativu, inklui prosesu organizasaun, klasifikasaun, konservasaun no jestaun dokumentus.
Formasaun ne’e importante atu garante katak dokumentus institusionál sira bele jere ho sistemátiku, seguru no fasil atu asesu bainhira presiza, hodi apoia efisiénsia no efetividade servisu iha instituisaun.
Iha intervensaun, PAM Díli subliña katak formasaun hanesan ne’e iha importánsia boot atu reforsa kapasidade rekursu umanu iha AMD. Tuir nia, jestaun administrativu no arquivu ne’ebé diak sai parte importante husi sistema governasaun ne’ebé efisiente, transparente no responsavel.
PAM Díli mós enkoraja funsionáriu sira atu aplika koñesimentu no esperiénsia ne’ebé sira hetan durante formasaun iha sira-nia servisu loroloron, hodi hadi’a kualidade atendimentu no prestasaun servisu públiku ba komunidade iha Munisípiu Díli.
“Matéria sira ne’ebé ita boot sira simu ne’e la’ós atu aprende de’it, tanba buat ida aprende ne’e ba labarik oan sira ne’ebé sei ki’ik. Maibé ita boot sira mai atu hakle’an ka aumenta liután ita boot sira-nia koñesimentu. Iha tempu ne’ebé oportunu, bele mós halo diskusaun diak liután ho formador sira, tanba formador sira mós balu mai ho matenek ne’ebé naton. Maibé, iha momentu diskusaun, ita boot sira mós bele kontribui atu aumenta tan koñesimentu.
Hau nafatin espera ita boot sira bele aprende buat sira ne’e ho diak, tanba ita boot sira iha ona faze ida ne’ebé profunda ita boot sira-nia koñesimentu iha Administrasaun, Finansas no Arquivu”. hateten PAM Díli.
Durante prosesu formasaun, partisipante sira hetan apoiu no orientasaun máximu husi formador sira husi Institutu Nasionál Administrasaun Públika (INAP), ne’ebé fó materiál no esperiénsia téknika relevante kona-ba jestaun administrativu no sistema arquivu.
Enseramentu atividade ne’e marka ho entrega simbolika sertifikadu ba formandu sira ne’ebé partisipa no remata programa formasaun. Entrega sertifikadu ne’e sai nu’udar forma apresiasaun ba partisipasaun no kompromisu formandu sira durante loron lima.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)









𝗣𝗔𝗠 𝗗𝗜𝗟𝗜 𝗣𝗔𝗥𝗧𝗜𝗦𝗜𝗣𝗔 𝗜𝗛𝗔 𝗦𝗜𝗠𝗣Ó𝗦𝗜𝗨 𝗢𝗖𝗘𝗔𝗡𝗫 𝗞𝗢𝗡𝗔-𝗕𝗔 𝗥𝗘𝗭𝗨𝗟𝗧𝗔𝗗𝗨 𝗣𝗘𝗦𝗞𝗜𝗭𝗔 𝗧𝗔𝗦𝗜 𝗧𝗜𝗠𝗢𝗥-𝗟𝗘𝗦𝗧𝗘
𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟐𝟖 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisipál Dili, 𝗦𝗿. 𝗙𝗿𝗮𝗻𝗰𝗶𝘀𝗰𝗼 𝗱𝗼𝘀 𝗦𝗮𝗻𝘁𝗼𝘀, partisipa iha “𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐎𝐜𝐞𝐚𝐧𝐗 𝐒𝐲𝐦𝐩𝐨𝐬𝐢𝐮𝐦 : 𝐒𝐜𝐢𝐞𝐧𝐜𝐞 𝐟𝐨𝐫 𝐚 𝐁𝐥𝐮𝐞 𝐅𝐮𝐭𝐮𝐫𝐞”, ne’ebé hala’o iha Sentru Konvensaun Dili, sesta-feira ne’e.
Simpósiu ne’e hala’o hodi aprezenta no fahe rezultadu hosi misaun sientífika OceanX kona-ba peskiza no mapeamentu tasi Timor-Leste. Atividade ne’e marka prezensa husi 𝗣𝗿𝗶𝗺𝗲𝗶𝗿𝘂-𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝘂, 𝗦.𝗘. 𝗞𝗮𝘆 𝗥𝗮𝗹𝗮 𝗫𝗮𝗻𝗮𝗻𝗮 𝗚𝘂𝘀𝗺ã𝗼, reprezentante Governu, sientista, instituisaun sientífika no parseiru nasionál no internasionál sira.
Missaun OceanX ne’ebé hala’o iha Novembru 2025, liuhusi parseria entre Governu Timor-Leste, OceanX no instituisaun sientífika internasionál no nasionál, hala’o mapeamentu fundu tasi iha área besik 5.000 km² no halibur 4.000 amostra biolójika, inklui iha área Ilha Atauro.
Rezultadu inisiál hosi peskiza ne’e hatudu katak amostra sira halibur reprezenta besik rihun rua 2.000 espésie diferente, ne’ebé hatudu rikeza no diversidade biodiversidade tasi Timor-Leste.
Iha nia diskursu, 𝗣𝗿𝗶𝗺𝗲𝗶𝗿𝘂-𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝘂 𝗞𝗮𝘆 𝗥𝗮𝗹𝗮 𝗫𝗮𝗻𝗮𝗻𝗮 𝗚𝘂𝘀𝗺ã𝗼 konsidera expedisaun OceanX hanesan misaun istórika ba Timor-Leste, tanba fó oportunidade ba nasaun atu hatene no komprende liután nia rikeza biodiversidade tasi bazeia ba dadus sientífiku.
Governu Timor Leste komprimidu tebetebes ho dezígnu ida ne’e. Simpóziu ida ne’e, ne’e Governu Timor-Leste ho OceanX mak organiza hamutuk, espresa tebes duni vontade: atu tradús siénsia iha asaun, transforma koñesimentu iha polítika no halo atu oinsá deskoberta sira husi ita-nia oseanu bele serve, tebes duni, dezenvolvimentu sustentavel ita-nia povu nian. “hatete Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão.
Primeiru ministru mós subliña katak rezultadu hosi peskiza ne’e bele sai baze importante ba Governu iha dezenvolve medida konservasaun no jestaun rekursu tasi iha futuru, inklui planu atu harii parke nasionál iha área hale’u Ilha Atauro.
“Rezultadu hosi peskiza ida-ne’e bele sai baze ba ita-nia medida konservasaun iha futuru no ha’u agradese ba OceanX ba apoiu tomak ne’ebé fó ba Timor-Leste no tanba partilla ho imi, ohin ne’e, ita boot sira nia koñesimentu sientífiku ho deskobertas. Ha’u espera katak simpoziu ida ne’e bele inspira sientistas ou organizasaun sientífikas seluk, nomos universidades, Sosiedade sivíl, setór privadu ho ita-nia komunidade tomak atu servisu hamutuk ho determinasaun no ho vizaun” Xanana Gusmão dehan.
Iha simpósiu ne’e, ekipa sientífika no parseiru hosi OceanX aprezenta rezultadu hosi misaun sientífika, inklui dadus kona-ba mapeamentu fundu tasi, biodiversidade no amostra biolójika ne’ebé halibur durante expedisaun iha tasi Timor-Leste.
Simpósiu “Science for a Blue Future” nune’e sai nu’udar espasu importante atu fahe koñesimentu sientífiku, troka perspetiva no diskute oportunidade ba Timor-Leste atu kontinua proteje no jere rekursu tasi ho maneira sustentavel.
Fontes : (𝗠é𝗱𝗶𝗮 𝗚𝗮𝗯. 𝗣𝗔𝗠)









𝐏𝐚𝐫𝐚𝐛é𝐧𝐬 𝐛𝐚 𝐏𝐨𝐯𝐮 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞!
𝟹𝟶 𝐴𝑔𝑜𝑠𝑡𝑢 𝟷𝟿𝟿𝟿 – 𝟹𝟶 𝐴𝑔𝑜𝑠𝑡𝑢 𝟸𝟶𝟸𝟼 | 𝐾𝑜𝑛𝑠𝑢𝑙𝑡𝑎 𝑃𝑜𝑝𝑢𝑙𝑎𝑟 𝑏𝑎 𝑑𝑎𝑙𝑎 𝟸𝟽 ![]()
![]()
Prezidente Autoridade Munisipiu Dili hamutuk ho funsionáriu tomak Autoridade Munisipiu Dili, hato’o Parabéns ba Povu Timor-Leste iha okaziaun Komemorasaun Konsulta Popular ba dala 27, ne’ebé marka iha 30 Agostu 2026.
Komemorasaun ida-ne’e sai hanesan momentu importante atu hanoin fila-fali luta no sakrifísiu povu Timor-Leste iha prosesu ba independénsia, no hametin nafatin espíritu unidade, dame, dignidade no responsabilidade hodi harii futuru nasaun.
Fontes : (𝗠𝗲𝗱𝗶𝗮 𝗚𝗮𝗯. 𝗣𝗔𝗠)

𝐀𝐃𝐌𝐈𝐍𝐈𝐒𝐓𝐑𝐀𝐃𝐎𝐑𝐀 𝐏𝐎𝐒𝐓𝐔 𝐕𝐄𝐑𝐀 𝐂𝐑𝐔𝐙 𝐇𝐀𝐌𝐔𝐓𝐔𝐊 𝐇𝐎 𝐍𝐈𝐀 𝐅𝐔𝐍𝐒𝐈𝐎𝐍𝐀𝐑𝐈𝐎/𝐀 𝐒𝐈𝐑𝐀 𝐇𝐀𝐋𝐀’𝐎 𝐋𝐈𝐌𝐏𝐄𝐙𝐀 𝐈𝐇𝐀 Á𝐑𝐄𝐀 𝐓𝐀𝐒𝐈 𝐓𝐎𝐋𝐔
𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟐𝟖 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Administradora Postu Administrativu Vera Cruz, Teresa da Costa Mariano, hamutuk ho funsionárius Postu Vera Cruz, hala’o atividade limpeza iha área Tasi Tolu, Largo Lecidera no tasi ibun parte Lago nian.
Atividade ne’e ho objetivu atu mantein ambiente ne’ebé hakmatek, mós no furak, no fó beleza ba fatin públiku, nune’e komunidade hotu ne’ebé hela iha fatin refere bele sente konfortável, no mós ba vizitante sira.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)









𝐏𝐀𝐌 𝐃𝐈𝐋𝐈 𝐏𝐀𝐑𝐓𝐈𝐒𝐈𝐏𝐀 𝐈𝐇𝐀 𝐊𝐑𝐏 𝐇𝐎𝐃𝐈 𝐊𝐎𝐍𝐓𝐈𝐍𝐔𝐀 𝐃𝐈𝐒𝐊𝐔𝐓𝐈 𝐏𝐑𝐈𝐎𝐑𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄𝐒 𝐆𝐎𝐕𝐄𝐑𝐍𝐔 (𝐏𝐏𝐆) 𝐁𝐀 𝟐𝟎𝟐𝟕
𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝐀𝐠𝐮𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisípiu (PAM) Dili, Sr. Francisco dos Santos, partisipa iha reuniaun Komité Revizaun Polítika (KRP) hodi diskute Programa Prioridade Governu (PPG), liuliu PPG 26, ne’ebé foka ba Justisa Fiskál husi Operasaun Governu Sub-Nasional. Ho objetivu Diskute no analiza Planu Investimentu Munisipál (PIM) ba tinan 2027, liuliu projetu sira ne’ebé tama iha ámbitu PPG 26.
Enkuantu reuniaun ne’e lidera husi Sua Eselénsia Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, inklui membru sira kompostu husi Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária S.E Mariano Assanami Sabino, Ministru Administrasaun Estatál S.E. Tomás do Rosário Cabral, Ministra Finansas Sra. Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, Ministru Obras Públikas Sr. Samuel Marçal, Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku Sr. Gastão Francisco de Sousa, Vise-Ministra Finansas Regina de Jesus de Sousa.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)









𝐏𝐀𝐌 𝐃Í𝐋𝐈 𝐋𝐈𝐃𝐄𝐑𝐀 𝐄𝐍𝐊𝐎𝐍𝐓𝐑𝐔 𝐂𝐂𝐌 𝐇𝐎𝐃𝐈 𝐀𝐕𝐀𝐋𝐈𝐀 𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐄𝐒𝐔 𝐒𝐄𝐑𝐕𝐈𝐒𝐔 𝐀𝐌𝐃 𝐍𝐈𝐀𝐍 𝐍𝐎 𝐏𝐑𝐈𝐎𝐑𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄 𝐃𝐄𝐙𝐄𝐍𝐕𝐎𝐋𝐕𝐈𝐌𝐄𝐍𝐓𝐔
𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟐𝟔 𝐀𝐠𝐮𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisipiu (AMD) Dili, Sr. Francisco dos Santos, lidera enkontru konsellu Coordenasaun Munisipál (CCM) hodi diskute no avalia progresu servisu, planu no atividade prioridade sira ne’ebé AMD sei hala’o, inklui jestaun estasionamentu iha Dili, projetu infraestrutura, preparasaun ba Aniversáriu Dili Day no Komemorasaun Proklamasaun Independénsia 28 Novembru.
Enkontru ne’e hala’o iha Salaun A, AMD.
Enkontru CCM ne’e hanesan enkontru regulár ne’ebé AMD hala’o kada fulan, ho partisipasaun husi Diretór Servisu Munisipál sira, Administradór Postu Administrativu lima, Asesór Legál na’in rua, Asesór Apoiu Tékniku AMD no Xefe Gabinete AMD.
Enkontru ne’e sai nu’udar forum ida atu kada unidade aprezenta progresu servisu no halo avaliasaun kona-ba atividade sira ne’ebé hala’o iha área respetiva.
Iha enkontru ne’e, Prezidente AMD hamutuk ho membru CCM ko’alia kona-ba dezenvolvimentu no jestaun estasionamentu iha Dili, inklui iha área turístiku sira hanesan Kristu Rei, João Paulo II no BJ Habibie, ho objetivu atu hadi’a organizasaun no jestaun estasionamentu iha área sira ne’e.
Tuir planu AMD, sei instala mákina pagamentu estasionamentu automátika iha área Kristu Rei, liuliu iha pontu entrada hosi Área Branca ba Kristu Rei no iha área kotuk ka Dolok Oan. Medida ne’e atu hadi’a sistema jestaun estasionamentu no organiza utilizasaun espasu estasionamentu iha área turístiku ne’e.
Aleinde ne’e, PAM mós orienta Diretór Servisu Munisipál sira atu halo monitorizasaun no observasaun direta ba projetu sira ne’ebé dadaun hala’o hela, hodi asegura katak progresu servisu la’o tuir planu no padraun ne’ebé determina ona.
Karik iha projetu ruma ne’ebé implementasaun la la’o tuir planu ka kompañia kontratada la kumpre ho responsabilidade, AMD sei foti medida apropriada no rigorozu tuir regra no kontratu ne’ebé vigora.
Iha parte ikus, Prezidente AMD husu ba Diretór Servisu Munisipál sira atu prepara ho di’ak ba selebrasaun Aniversáriu Dili ka Dili Day, ne’ebé sei hala’o iha loron 10 fulan Outubru, no loron Komemorasaun Proklamasaun Independénsia iha 28 Novembru.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)





𝐅𝐎𝐑𝐌𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐈𝐍𝐓𝐄𝐆𝐑𝐀𝐃𝐔 𝐑𝐄𝐉𝐈𝐀𝐔𝐍 𝐈𝐈𝐈 𝐇𝐀𝐌𝐄𝐓𝐈𝐍 𝐊𝐀𝐏𝐀𝐒𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄 𝐃𝐈𝐑𝐄𝐓Ó𝐑𝐄𝐒 𝐍𝐎 𝐑𝐄𝐒𝐏𝐎𝐍𝐒Á𝐕𝐄𝐋 𝐒𝐄𝐑𝐕𝐈𝐒𝐔 𝐌𝐔𝐍𝐈𝐒𝐈𝐏Á𝐋
𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝟐𝟓 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Direção-Geral de Simplificação e Modernização da Administração Local (DGSMAL), Ministériu Administrasaun Estatal, hahú hala’o Formasaun Integradu iha Rejiaun III, ne’ebé envolve lideransa no responsável servisu sira husi Autoridade Administrativa Ataúro no Autoridade Munisípiu Bobonaro, Dili, Ermera no Liquiçá. Formasaun ne’e hala’o durante loron haat, husi 25 to’o 28 Agostu 2026, iha Salaun B, Autoridade Munisípiu Dili.
Formasaun ne’e realiza tuir Despaxu Nú. 35/M-MAE/VI/2026, kona-ba aprovasaun kalendáriu integradu ba implementasaun atividade formasaun, ne’ebé Direção-Geral-SMAL hamutuk ho Direção Nasional-DGL kontinua organiza atividade formasaun, divulgasaun no asisténsia téknika ba servisu munisipál no Autoridade Administrativa.
Ba Rejiaun III, formasaun ne’e envolve reprezentante sira husi Autoridade Administrativa Ataúro, Autoridade Munisípiu Bobonaro, Autoridade Munisípiu Dili, Autoridade Munisípiu Ermera no Autoridade Munisípiu Liquiçá.
Iha parte partisipante, formasaun ne’e dirije ba Secretária Munisipál Assuntu Sosiál, Secretária Munisipál Administrasaun Finansas, no Diretór Servisu Munisipál sira, inklui área Finansas, Administrasaun no Rekursu Umanus, Patrimóniu no Logístika, Apoiu PNDS, Saúde, Assuntu Sosiál, Registu Notariadu, Kadastru, Agénsia Fiskalizasaun, Planeamentu no Transporte-Komunikasaun Sosiál.
Iha formasaun ne’e, partisipante sira simu matéria kona-ba Termu Referénsia (ToR) no Kna’ar Responsabilidade Munisipál, ne’ebé importante atu hametin kompriensaun kona-ba funsaun no responsabilidade iha nivel administrasaun munisipál.
Iha loron datoluk, 27 Agostu, programa sei foka ba prosesu planeamentu no aprovizionamentu iha nivel munisipál, ho objetivu atu aumenta koñesimentu kona-ba prosesu planeamentu no jestaun nesesidade servisu iha instituisaun.
Enkuantu iha Sexta-Feira, 28 Agostu, atividade sei kontinua ho aprezentasaun kona-ba monografia no demografia munisípiu, postu administrativu no suku.
Formasaun Integradu Rejiaun III ne’e sai oportunidade ba lideransa no diretór servisu munisipál sira atu hasa’e koñesimentu, kompriende diak liután responsabilidade institusional no fahe esperiénsia entre autoridade sira, hodi kontribui ba melhoria jestaun no prestasaun servisu públiku iha nivel lokal.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛.𝐏𝐀𝐌)





𝐏𝐀𝐌 𝐃Í𝐋𝐈 𝐇𝐀𝐋𝐎 𝐀𝐁𝐄𝐑𝐓𝐔𝐑𝐀 𝐅𝐎𝐑𝐌𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐉𝐄𝐒𝐓𝐀𝐔𝐍 𝐀𝐃𝐌𝐈𝐍𝐈𝐒𝐓𝐑𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐍𝐎 𝐀𝐑𝐐𝐔𝐈𝐕𝐔 𝐁𝐀 𝐅𝐔𝐍𝐒𝐈𝐎𝐍Á𝐑𝐈𝐔 𝐀𝐌𝐃
𝐌𝐚𝐧𝐚𝐭𝐮𝐭𝐮, 𝟐𝟒 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisípiu (PAM) Dili, Sr. Francisco dos Santos, halo abertura ba atividade formasaun kona-ba Jestaun Administrasaun no Arquivu, ne’ebé destina ba funsionáriu Autoridade Munisípiu Díli.
Formasaun ne’e iha objetivu atu hasa’e kapasidade no koñesimentu tékniku funsionáriu sira, liuliu iha área jestaun dokumentu, administrasaun no sistema arquivu ne’ebé organizadu, efisiente no tuir prosedimentu administrativu ne’ebé loos.
Iha okaziaun ne’e, reprezenta PAM Manatutu, Diretor Ajénsia Fiskalizasaun, Sr. Octavio C. de Carvalho, hato’o agradese ba PAM Díli tanba hili Munisípiu Manatutu nu’udar fatin ba realizasaun formasaun durante semana ida.
“Tamba ne’e, husu ba formandu sira ne’ebé tuir formasaun durante semana ida iha ne’e atu nafatin aprende ho diak. Tanba ko’alia kona-ba Jestaun Administrasaun no Arquivu, ita presiza tuir situasaun hotu-hotu hodi aprende no aumenta ita nia kapasidade, atu nune’e bele haforsa excelénsia servisu PAM iha Munisípiu Díli,” dehan Sr. Octavio.
Iha intervensaun, Prezidente PAM Díli, Sr. Francisco dos Santos, hateten katak jestaun administrasaun no arquivu iha papel importante tebes iha apoiu ba funsionamentu servisu públiku. Tanba ne’e, funsionáriu sira presiza iha kapasidade no koñesimentu ne’ebé adekuadu hodi garante dokumentu institusionál sira jere ho diak, seguru no fasil atu asesu bainhira presiza.
Prezidente PAM Díli mós subliña katak objetivu prinsipal husi formasaun la’ós de’it atu hetan sertifikadu, maibé atu aumenta koñesimentu no komprensaun funsionáriu sira kona-ba matéria ne’ebé aprende.
“Objetivu tuir formasaun ne’e la’ós tan sertifikadu, maibé sertifikadu ne’e mak imi nia kakutak. Se sertifikadu iha uma barak, maibé imi nia kakutak mamuk hela, mos hanesan de’it. Sertifikadu ne’e hanesan símbolu ida katak ita mai tuir formasaun iha ne’e.”
Nia husu mós ba formandu sira atu simu no aprende didiak matéria hotu ne’ebé aprezenta durante formasaun, la’ós de’it hatene, maibé tenki komprende ho kle’an kona-ba utilidade no aplikasaun husi matéria sira ne’e iha servisu loroloron.
“Hatene de’it seidauk sufisiente, maibé tenki komprende saida mak matéria ne’e no matéria ne’e atu hodi ita ba ne’ebé. Hatene ema hotu bele hatene, maibé kona-ba komprende, ne’e buat ketak. Saida mak formador fó ba imi ne’e, provoka imi atu husu no hatene kle’an liután kona-ba matéria ne’e, atu nune’e bainhira ita fila, bele tulun diresaun sira hodi halo planu ne’ebé diak liu,” nia hatutan.
Atividade formasaun ne’e konsidera nu’udar parte husi esforsu PAM Díli atu kontinua dezenvolve rekursu umanu no hadi’a kualidade servisu administrativu iha nível munisípiu.
Formasaun ne’e hala’o durante loron lima, ho matéria sira ne’ebé aprezenta husi Sr. José da Costa Graciano,S.KO formador (INAP).
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛.𝐏𝐀𝐌)










𝐏𝐀𝐌 𝐃𝐈𝐋𝐈 𝐇𝐀𝐋𝐎 𝐄𝐍𝐒𝐄𝐑𝐑𝐀𝐌𝐄𝐍𝐓𝐔 𝐍𝐈𝐆𝐇𝐓 𝐌𝐀𝐑𝐊𝐄𝐓 𝐏𝐀𝐋𝐀𝐏ASO
𝐃í𝐥𝐢, 𝟐𝟑 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Prezidente Autoridade Munisípiu Díli (PAM Díli), Sr. Francisco dos Santos, halo enseramentu ba atividade Night Market Palapásio, ne’ebé hala’o durante kalan tolu no sai nu’udar atividade ekonomia lokál ne’ebé fó oportunidade ba komersiánte no empreendedór sira atu promove no fa’an sira-nia produtu.
Durante hala’o atividade, Night Market Palapásio sai nu’udar espasu ida ba komersiánte lokál atu oferese variedade hahán, bebida, produtu lokál no produtu komersiál seluk ba komunidade.
Atividade night market ne’e importante tanba bele kontribui ba dinamizasaun ekonomia lokál, habelar oportunidade ba negósiu ki’ik no hametin interasaun entre komersiánte no komunidade.
Iha okaziaun ne’e, Prezidente PAM Díli, Sr. Francisco dos Santos, hato’o apresiasaun ba juventude no komunidade Palapásio ne’ebé, hatudu unidade no responsabilidade durante atividade ne’e.
“Night Market ne’e hahu husi sexta-feira kalan to’o ohin kalan. Maibé, la iha buat ida mak akontese, tanba joven Palapásio hotu mesak organizadu, edukadu no hatudu duni ita boot sira-nia unidade iha bairru ida ne’e. Imajen ida ne’e bele fó nafatin oportunidade ba ita boot sira atu bele halo fila fali iha loron ikus mai. Tanba ne’e, ha’u husu ba ita boot sira atu mantein nafatin unidade no kontinua kria estabilidade iha bairru laran, tanba la’ós de’it ba eventu ida ne’e, maibé ba eventu sira seluk iha futuru mos.”
Nia mos hato’o apresiasaun ba Komisaun Organizadora Night Market Palapásio, liuliu tanba hafoin atividade remata, ekipa organizadora kontinua halo limpeza kedas iha fatin refere, hodi asegura ambiente nafatin moos no evita perturbasaun ba komunidade.
PAM Díli espera katak esperiénsia no rezultadu husi atividade Night Market Palapásio bele sai baze ba organizasaun atividade ekonómika no komersiál sira seluk iha futuru, ho nafatin tau prioridade ba aspetu limpeza, ordem, seguransa no konfortu ba komunidade.
Ho enseramentu ne’e, atividade Night Market Palapásio remata ho esperansa atu kontinua fó kontribuisaun ba dinamizasaun ekonomia lokál, promove negósiu ki’ik no dezenvolve atividade komersiál iha Munisípiu Díli.
Fontes : (𝐌é𝐝𝐢𝐚 𝐆𝐚𝐛. 𝐏𝐀𝐌)




© 2026 Autoridade Municipal Dili